Latviešu mitoloģijā Auseklis tiek identificēts ar rīta zvaigzni (Veneru), kas parādās pirms saullēkta un simbolizē gaismas atnākšanu un jauna dienas cikla sākumu.
Auseklis visbiežāk tiek attēlots kā astoņstaru zvaigzne (reizēm ar vairāk vai mazāk stariem), kas simbolizē gaismu un harmoniju. Šī forma bieži tiek izmantota latviešu ornamentikā, izšuvumos, keramikā un citos mākslas darbos.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, Latvijas nacionālās atmodas laikā, auseklis kļuva par svarīgu nacionālās atmodas simbolu. Tā laika literatūrā un kultūras kustībā simbols tika izmantots, lai izteiktu jaunu cerību, nacionālo apziņu un brīvības alkas.
